Ideja braukt uz Grieķiju radās ap Ziemassvētkiem 2013. gadā, kad pirms pāris dienām bijām atgriezušies no Somijas. Es neesmu ziemas mīle, tāpēc gribējās aizbraukt tur, kur ir silti. Ziemā protams nebija jēgas uz Grieķiju braukt, jo ir klusā tūrisma sezona un darba iespējas niecīgas.
Grieķijā nebija būts, turklāt facebook uzgājām piedāvājumu strādāt tūrisma jomā uz vienas no Grieķijas salām Zakintosas. Darbs vai nu bārā, restorānā vai kaut kur uz izklaides kuģa. Kā starpnieks tam bija Lielbritānijā bāzēta kompānija Zante Workers. Viņu mājas lapā zante-workers.com varēja pieteikties, samaksāt komisijas maksu, no kuras viņi mums atrod dzīvesvietu pirmajam mēnesim, palīdz kārtot nepieciešamos dokumentus, bankas jautājumus un galu galā arī atrod mums vēlamu darbu. Izklausījās labs piedāvājums, gluži vai uz paplātes pasniegts. Nekad nebijām meklējuši darbu ar aģentūru palīdzību, bet šoreiz izlēmām izmēģināt. Nu ko, aiziet, plānojam maija sākumā lidot, un pēc tam uz Jaunzēlandi.
Iespējams jau lasījāt iepriekšējos ierakstos, ka paspējām mēnesi padzīvojām kā brīvprātīgie Itālijā. Tas bija fantastisks laiks! Maijs pienāca nemanot. Un brīdis, kad apjēdz, ka mājās tagad būsi tikai pēc gada vai ilgāk, iezagās neliels sentiments. Pēc Grieķijas nebijām iecerējuši atgriezties mājās, bet pa taisno laist uz Jaunzēlandi, kur pavadītu 1 gadu.
Viens no grūtākajiem brīžiem ir mantu pakošana – izdomāt, ko tev vajadzēs un ko ne. Mūsu mantas ietilpa 10kg rokas bagāžā. Atvadas no ģimenes un draugiem ilga nedēļu, taču brauciens uz lidostu vien 2 stundas.
Lidošana
Tā kā no Rīgas uz Zakintosas salu tiešie lidojumi nepastāv, centāmies rast ekonomiskāku variantu, veicot vairākus lidojumus: Rīga – Dublina, Dublina – Brisele, Brisele – Zakintosa. Beigās šādā maršrutā ietaupījām ap 100 eur katrs. Biļetes vienā virzienā izmaksāja ap 250 eur uz abiem. Lidojums bija ilgs, bet samērā mierīgs. Zakintosas lidosta super maza, apmaldīties tajā pat es nevarētu. Tiklīdz izejam no tās, karstuma vilnis sitās sejā. No Latvijas + 15 uz + 25.
Te vasarai pienācīgs karstums!
Jau iepriekš sazinājāmies ar kompāniju Zante Workers pārstāvjiem, noskaidrojām, kur jādodas, kur dzīvošana utt. Ar taksi braucam uz kūrortu ar nosaukumu Laganas, kas diez gan slavens ar savu skaļo nakts dzīvi. Izkāpjot no mašīnas, sākās īstie piedzīvojumi… Ne jau labākajā nozīmē…
To, ko daudzi varbūt nezināja… UZMANĪBU- krāpnieki!
Motelis, kur mums bija paredzēts dzīvot, nebija īstais, kā apstiprināja kompānija. Un mums nav nojausmas, kur jādodas. Nav arī neviena, kas mūs sagaida, kaut gan bija teikts, ka būs. Ar čemodāniem staigājām krustām šķērsām, beigās no e-pastiem izdevās izvilkt kaut kādu telefona numuru, ar vietējo palīdzību sazinājāmies ar kaut kādu čali, kurš atbrauca mūs savākt un aizveda uz paredzēto viesnīcu. Solīto moderno apartamentu vietā ir visai prasts numurs. Ar ko mums šī persona attaisnojās, ka te Grieķijā visi apartamenti tādi, ne uz ko labāku var necerēt. Kas, loģiski, bija meli. Turklāt vēl tiek minēts, ka pašlaik sezona vēl nav sākusies, viss kluss, darbu vēl nav, būšot pēc kādām 2 nedēļām. Tikmēr, lai mēs atpūšamies un izklaidējamies, jo esam Grieķijā. Blā, blā, blā…
Jau bija sajūta, ka kaut kas te nav tīrs! Turpmākās dienas no starpniekiem nav ne ziņas, neviens neatbild uz zvaniem un īsziņām. Bet staigājot apkārt arī likās, ka sezona vēl nav ieskrējusies, tāpēc dažas dienas centāmies atpūsties, noņemt jau radušos stresu. Pēc nedēļas uzrodas brits, kurš atklāj, ka viņam samaksāts, lai ieradušos jauniešus izklaidē, proti, velk no viņiem naudu. Stāstīja, ka pats nav no krāpnieku komandas (iespējams, mēģināja rast uzticību sev, lai gūtu labumu), un arī atklāj, ka kompānija patiesībā esot krāpnieki, kas cenšas izsūkt naudu no Lielbritānijas jauniešiem, kuriem vecāki noteikti ir iedevuši pienācīgu avansu vasarai. Tiem tiek solīts lieliskākā vasara viņu dzīvē, kur ir nedaudz jāstrādā, bet atpūsties varēs šiki. Šķita, ka šajā stāstā ir kaut kāda patiesība, jo novērojām, ka blakus viesnīca bija pilna ar britu jauniešiem, kuri nejēgā dzēra un ballējās. Radās iespaids, ka mēs vienīgie gribējām atrast darbu.
Nospļāvāmies par to kompāniju un iztērēto naudu, darbu sākām meklēt paša spēkiem. Staigājām no kafejnīcām uz bāriem, bet te tiešām tūrisma sezona bija aizkavējusies par mēnesi, tāpēc maijs bija kluss, darbi sākšoties ar jūniju. Tā kā es runāju arī krieviski, bet Raivis tīri labi saprot, darba iespējas pavīd vairāk, jo uz salas visi gaidīja krievu tūristu pieplūdumu, bet te neviens krieviski nerunā. Diemžēl nevarējām atrast vietu, kur strādātu kopā un tās pašas darba stundas, lai būtu kopā, kas ir mūsu ceļošanas mērķis. Turklāt visur darbs 7 dienas nedēļā, brīvdienu nav. Nebija sajūtas, ka šī ir labākā vieta, kur atrasties. Sākām meklēt darbu citos kūrortos. Noīrējām skūteri un vizinājāmies apkārt, piestājot pie sakarīgākajām vietām. Pie reizes iepazināmies ar apkārti. Paplašinātāk par salu un ko tur redzēt, nākamajā ierakstā.
Internetā uzgājām darba sludinājumu viesnīcā kūrorta reģionā Alikanas, kas bija 40min braucienā no Laganām. Piedāvājums strādāt apkalpojošajā sfērā viesnīcas kafejnīcā. Noīrējām motorolleri, jo uz e-pastiem neviens te acīmredzot neatbild. Šķita, ka, ja ieradīsimies personīgi, lielākas iespējas dabūt darbu. Kas beigās izrādījās pareizais piegājiens.
Viesnīca vidēji liela ar 30 numuriņiem, un galvenais, ka vieta perfekta – pie pašas jūras. Kafejnīca turpat ar āra terasi, un blakus liels baseins, kas arī forši. Man uzreiz iepatikās šī vieta. Turpat satikām arī viesnīcas īpašnieci/menedžeri, noturēja 15 min darba interviju un gatavs! Esam pieņemti darbā. Pēc 2 dienām pārbraucām ar čemodāniem, un te beigās palikām uz visu vasaru.
Viesnīcas talismans un viesu izklaidētājs te ir ilgdzīvotājs Āfrikas pelēkais papagailis, kas prata vairākas frāzes un bija iemīļots viesu vidū.
Raivja darba vieta augšā, un daļa no manas apakšējās fotogrāfijās.
Bija maija beigas, un darbu uzsākām uzreiz. Es – viesmīle viesnīcas kafejnīcā, Raivis – kā mēs, kafejnīcas personāls, viņu saucām – pludmales puika (kopā ar vēl 2 vīriešiem, tai skaitā otru īpašnieku- brāli manai priekšniecei) strādāja pludmalē, izīrēja ūdensmočus un laivas. Apmācības ilga 4 dienas, par kurām neviens nemaksāja. Taču sevi veiksmīgi parādījām. Kā jau visās vietās, arī te darbs 7 dienas nedēļā, apmēram 10 stundas dienā, dažkārt ilgāk, un viss par Grieķijas smieklīgajām algām. Man nāca klāt arī dzeramnauda. Mums bija sava istabiņa viesnīcā, un tikām nodrošināti ar 1 ēdienreizi dienā. Vismaz labi, ka grieķu valodu nevajadzēja mācīties, jo te pilnībā pietiek ar angļu valodu. Vietējie uz kūrortu vietām ļoti reti nāk.
Garais stāsts īsumā
Visu vasaru tā arī nostrādājām, bez brīvdienām, garas stundas, ārā karsts, darbu beidzām septembra beigās. Augusts un septembris bija visintensīvākie, kad viesnīca bija pilna, un uz salas tūristu skaits dubultojās. Taču tā bija vienreizēja pieredze, iegūti lieliski draugi un kontakti, ar īpašniekiem palikām labos draugos. Ja sākumā bija grūtāk iejusties, tad beigās bijām savējie. Pēc darba pāris reizes kopā braucām atpūsties uz tuvējiem bāriem. Īpašnieki par mums rūpējās kā par saviem bērniem.
Mums šis bija veiksmes stāsts, jo bija dzirdēti arī ne visai veiksmīgi stāsti. Alikanas ir labs kūrorts, kur doties ar ģimeni, jo tas ir mierīgs, samērā drošs un bez nenormāliem trokšņiem dienā un naktī, kā tas ir Laganās. Ir arī klubi (drīzāk bāri), bet tur uzturas nedaudz saprātīgāki cilvēki kā Laganās.
Abi savas dzimšanas dienas svinējām darba vietā, bija fantastisks kopā pavadītais laiks. Un beidzot strādāt, saņēmām arī jauku dāvanu no īpašniekiem, kuri mums iedeva vienu no savām labākajām laivām romantiskam dienas izbraukumam. Kā arī pēc darba beigšanas viesnīcā vēl nodzīvojām nedēļu bez maksas, lai izbaudītu pelnītās brīvdienas. Tā kā uz salas tūrisms ir lielākais ienākumu avots, tad visi šajā laikā cenšas koncentrējas tikai darbam, jo kad pienāk ziema, tad vietējie atpūšas un neko daudz nedara.
Vērtīgas atziņas
Taču no visa šī piedzīvojuma esam guvuši vērtīgu atziņu, ka meklēt darbu vai ceļot nevajag ar starpnieku palīdzību, bet visu darīt pašiem. Rezultāts būs labāks un vilšanās mazāka! Turklāt, ja kāds plāno doties uz Grieķiju darba nolūkos, ierosinu mainīt domas, jo te nav labi atalgotu darbu tūrisma jomā. Darbs lielākoties par minimālo algu, ar 2014. gadu pieņemti jauni darbā stāšanās likumi, ka nepieciešama darba atļauja, uz kuru jāgaida 60 dienas, vēl pie tam ir milzīga birokrātija, un lielākais bardaks kādu bijām piedzīvojuši. Nav tā vērts tam visam iet cauri. Es vismaz vēlreiz neietu! Turklāt Grieķijā, nu vismaz uz salas (cik dzirdējām no viesnīcas īpašniekiem), cilvēki ir skaudīgi un tendēti uz krāpšanu. Daudziem netiek maksāts utt.
Šo 5 mēnešu laikā, būdami uz salas, neredzējām neko no pārējās Grieķijas, tāpēc plānojām 5 dienas veltīt arī sauszemes apskatei. Saplānojām ekskursijas uz Delfi, Kalambaku un Atēnām. Kartē redzams maršruts. Par šīm vietām būs atsevišķi ieraksti.
Esot te, iegādājāmies arī lidojumu uz Jaunzēlandi, kas paredzēts 24. oktobrī. Līdz tam ieplānojām papildu 10 dienu brīvdienas Itālijā pie mūsu jau iepazītās ģimenes. Atsaucāmies uz viņu laipno uzaicinājumu tur atgriezties. Par to arī citā ierakstā.
Centos lielos vilcienos atstāstīt 5 mēnešu ilgo piedzīvojumu. Domāju, ka vecākiem daudz kas būs jaunums, jo, negribot viņiem radīt lieku stresu, šo to noklusējām. Par to atvainojamies!
Pēc lietus vienmēr spīd saule!
