Labs rīts, diena, vakars! Ir pienācis brīdis noslaucīt putekļus no bloga, jo mēs turpinām apceļot pasauli. Īsa pietura Francijā, tad Briselē, un tad lidojam pāri okeānam.
Riņķī vesels gads kopš mūsu pēdējā ceļojuma - Francijā, kurp devāmies ne tikai valsts apskatē, bet arī pastrādāt vīnogu dārzos - papildināt krietni iztukšotos bankas kontus, kuros kopš Jaunzēlandes laikiem nekas iekšā neripoja… Pārtraukumā padzīvojāmies Latvijā savās dzimtajās mājās Koknesē, nodarbojāmies ar dažādiem darbiem, apskatījām Latviju, uzņēmām ārzemju draugus, taču lielākoties atpūtāmies no 3 gadu ceļošanas, kas ticiet vai nē, ne tikai var būt ļoti nogurdinoši, bet arī ir.
Šī gada rudenī mums bija tā lieliskā iespēja atkal sajust ceļojuma garšu un visas izrietošās piegaršas. Sākām ar atgriešanos Francijā pie ģimenes Šampaņā, strādājot viņu lolotajos vīnogulājos. Grūtākais, kas attiecas uz braukšanu uz Franciju bija ceļš, jo, ja pagājušo gadu devāmies ar auto, šoreiz izvēle krita uz autobusu, jo, ne tikai lētā piedāvājuma dēļ no Ecolines (99€ no cilvēka Rīga-Parīze), bet arī nebija bagāžas ierobežojuma, kas nozīmē daudz darba drēbes + darba apavi neparedzamajiem Šampaņas laikapstākļiem, ko pēc tam varējām atstāt tur. Tās vairs nebija tikai mugursomas, tas jau bija vesels čemodāns! 35 h garais ceļš likās kā mūžība. Krampji bija jūtami ikvienā ķermeņa daļā. Tas reiss bija super ekonomiskais variants, līdz ar to vietas kājām bija maz, brauciens lielākoties aizvadīts caurā miegā, nepārtraukti mainot pozas. Bet nu izdzīvojām, tas galvenais.
Darbs vīnogu lasīšanā sākās 2 dienas pēc mūsu atbraukšanas. Fiziskās kustības bija tieši tas, kas nepieciešams, lai ķermenis izvingrinātos pēc sēdēšanas autobusā. Šoreiz visu Franciju neapskatījām, vien ciematu Cuisles, kur strādājām.
Prieks te atgriezties bija milzīgs! Darbs nav pārāk grūts, kompānija forša un neiztikt bez izēšanās un šampanieša dzeršanas franču stilā.
Dievinu franču "smaržīgos" sierus!
Pēc nostrādātas nedēļas devāmies uz Briseli Beļģijā. Iemesls tam bija vienkāršs - no šejienes pacēlās lidmašīna uz nākamo galamērķi - Kanādu, jo tieši turp plānojam pavadīt nākamo gadu. Nopirkām vien vienvirziena biļetes. Taču Briselē bijām pirmo reizi, tāpēc plāns bija apskatīt pēc iespējas vairāk, jo, kas to, lai zina, kad atkal tur būsim…
Par Briseli
Beļģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta ar ~1,080,790 iedzīvotājiem. Te ir divas oficiālās valodas: franču un flāmu, taču ielās dzirdamas neskaitāmas valodas no citām pasaules valstīm. Brisele tiek uzskatīta par vienu no internacionālākajām pilsētām, jo teju 1/3 no tās iedzīvotājiem ir ārzemnieki. Tā ir mītnes vieta vairākām Eiropas institūcijām, taču tūristiem tā būs interesanta arī ar daudz ko citu. Valsts galva ir karalis Filips. Naudas vienība = eiro.
Briselei mums bija 5 dienas, kas mūsuprāt ir pietiekami vienai pilsētai, tāpēc lielākoties visus ieplānotos apskates objektus izstaigājām - kā jau ierasts, lai minimalizētu izmaksas. Turklāt tā nav tik milzīga. Bija septembra vidus un par laikapstākļiem sūdzēties nevarēja; 4 no 5 dienām spīdēja saule. Tālāk lielākā daļa no mūsu apskates vietām…
Grand Place ir Briseles centrs, kas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem viduslaiku laukumiem Eiropā, kur ēkas datējamas ar 17.gs. Ir kur acis "piesiet"...
Mūzikas instrumentu muzejs vairākos stāvos. Ieejas maksa: 10€. Augštāvā ir restorāns, no kura paveras skats virs pilsētas. Ja interesē tikai nobildēt pilsētu no augšas, muzeja darbiniekiem jāpasaka, ka dodaties uz restorānu, tad nekas nav jāmaksā.
Viena no zināmākajām apskates vietām ir Čurājošais puisītis. Pirmā oriģinālā statuja izgatavota ~ 1619. gadā. Pēc vairākiem vēsturiskiem incindentiem un bojājumumiem, pašreizējais puisītis gatavots 1965. gadā. Apskatīšana bez maksas, taču ir lielas cilvēku masas labos laikapstākļos, izvairīties no svešām galvām tavā bildē būs izaicinājums.
Čurājošā meitene. Papildinājums puisīša statujai 1987. gadā. Apskatīšana bez maksas, taču atrast ir pagrūtāk. Atrodas šaurā ieliņā, bet alus cienītājiem vien jāatceras, kur ir slavenais Delirium alus bārs. Meitenīte atrodas turpat.
Čurojājošais suns. Arī papildinājums esošai čurājošo kolekcijai 1998. gadā.
Delirium alus bārs. Piedāvājumā virs 2000 dažādu alus veidu no 60 pasaules valstīm. Tas nodrošinājis iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā 2004. gadā. Bārs ir pārpildīts ar cilvēkiem, atrast galdiņu prasīs savu laiku. Cenas alum augstākas kā citviet.
Raivim alus garšo, tāpēc bieži degustēja, kas veikalos pieejams.
Parks Parc du Cinquantenaire. Milzīgs parks, laba vieta pastaigai. Ieeja brīva.
Viens no pirmajiem ar jumtu slēgtais iepirkšanās centrs Eiropā Les Galeries Royales Saint-Hubert. Greznība, dārgi veikali un kafejnīcas, taču skaisti apskatīties.
Eiropas Parlamenta ēka. Lai ieietu, nepieciešama pase, kuru diemžēl tajā dienā bijām atstājuši mūsu miteklī.
Palais Royal jeb Karaliskā pils. Ieeja tūristiem ļauta vien vasarā un tā ir par brīvu.
Skaisti ir arī baznīcās.
Ielu zīmējumi, kas ir ļoti daudz un dažādi.
La Bourse jeb Bursa - Briseles finanšu centrs, apmeklētājiem ieeja diemžēl slēgta.
Bursas apkārtne saulainā dienā ir super dzīvīga, spēlē ielu mākslinieki, noris dažādi citi pasākumi, cilvēki pulcējas pie ēkas, lai atpūstos, baudītu dienu... Arī lietus laikā neviens nepazūd.
Place Royale ar Godefroy de Bouillon statuju - pirmo Jeruzalemes valdnieku 9.gs
Saka, ka pieskaroties šai guļošai sievietei, piepildīsies vēlēšanās. Gaidu tad, kad manējā piepildīsies...
Frī kartupeļi; daudz un dažādas vietu izvēles. Cena 3 € - 4 €.
Arī šokolādei šeit izvēles netrūkst. Labas kvalitātes šokolādēm cena sākot no 4 € par tāfelīti.
Vafeles... tirgotavas ir uz katra stūra. Mēs nogaršojām aptuveni trīs dažādās vietās, un, vai nu mums nelaimējās, vai beļģu vafeles tādas ir, bet visas likās kā pusizceptas.
Vietējie zemnieku tirdziņi ir neatņemama mūsu apskates vietu sastāvdaļa.
Gastronomiskas izvirtības, oh yeah...
Bija tā laime pirmo reizi piedzīvot Vestarda Šimkus klavierkoncertu, uz kuru doties nebijām plānojuši, bet nenožēlojam, ka aizgājām.
Vienā no pirmajām dienām Briselē mums palaimējās piedzīvot dienu bez auto - visi vai nu izmanto velosipēdus, kājas vai sabiedrisko, līdz ar to pārvietošanas bija patīkama un viegla, varēja iet krustām šķērsām pa visām ielām (tik, cik izvairoties no pakļūšanas zem autobusiem).
Ikonisko Atomiuma celtni šajā reizē neizvēlējāmies apskatīt, jo bija slinkums iet 6,3 km. Tieši tik tālu Atomium atrodas no centra. Bet var nokļūt ar sabiedrisko transportu, ja dikti gribās redzēt. Mēs to atstāsim nākamai reizei. Ieejas maksa: 12€ pieaugušajam.
Starp citu, sabiedriskais transports te ir labi attīstīts. Viena brauciena biļete maksā 2,10€ un var lietot visos sabiedriskajos 1h no iekāpšanas brīža. Dienas biļete = 7,50€.
Ja nepieciešams nokļūt līdz Briseles lidostai, lētākais variants būs ar autobusu kompāniju De Lijn (6€ un brauc ~45min), taču mēs ilgi meklējām, kur ir viņu pietura. Par visiem variantiem, kā līdz lidostai tikt, var izlasīt te.
Bija tas prieks sastapt arī Ievu no Latvijas, Natašu no Jaunzēlandes un Fabio no pašas Briseles. Vienmēr esmu ticējusi, ka pilsētu labāk var iepazīt, ja par to pastāsta cilvēki, kas to sauc par mājām. Te viennozīmīgi ir ko redzēt, apskatījām vien daļiņu, ko pilsēta piedāvā.
Mazāk lasīšanas, vairāk skatīšanās FOTO sadaļā.
Turpmākie ieraksti būs par Kanādu. Kas tā par valsti, kā tur nokļūt, kas jāņem vērā, kā izdzīvot … !? Uz saziņu, draugi...
