Esot nepārtrauktā attīstībā, šķiet, ka lietām pasaulē vajadzētu kļūt vienkāršākām, pieejamākām, ātrākām, labākām un citādā veidā cilvēkam pateicīgākām. Ceļošana. Tā kā šis hobijs jau kādu laiku manai sirdij vistuvākais, sapņoju par atvērtāku pasauli. Ceļot var principā bez bēdām uz jebkuru pasaules valsti, bet tiklīdz ir vēlme uzkavēties kaut kur ilgāk kā tūrista vīza paredz, un vēlies atrast arī darbu, viss process kļūst krietni vien sarežģītāks (ja skatās aiz Eiropas robežām).
Šoreiz par Ziemeļamerikas valsti Kanādu. Vai vienkārši un kā tik pie darba vīzas?
Es un Raivis Kanādas virzienā sākām skatīties jau teju mūsu ceļošanas pašos pirmsākumos - 2014. gadā. Latviešiem Kanādā tikt ar darba vīzu ir vairāki varianti. Viens no tiem ved caur International Experience Canada [IEC] programmu, kas sniedz iespēju jauniem cilvēkiem iepazīt konkrēto valsti un papelnīt naudiņu, ja ir vēlme un vajag.
Nedaudz par IEC, kuram noder:
Kanādas Imigrācijas dienests ir izveidojis IEC programmu, kas sniedz iespēju jauniešiem (vecumā no 18 - 35 gadiem) no 34 pasaules valstīm ieceļot un strādāt.
NB! No 2018. gada visiem pretendentiem nepieciešams vēl papildus iesniegt Biometrics rādītājus (pirkstu nospiedumi un foto). Tas maksā 85CAD. Latvijā tos nevar dodot, tuvākās valstis, kur šos parametrus taisa ir Zviedrijā vai Polijā. Vairāk info te!
Šajā programmā ietilpst 3 veidu darba vīzas:
- WORKING HOLIDAY (šī ir man) - var strādāt gandrīz pie jebkura Kanādas darba devēja (pie robežas viņi tev noskaitīs nozares, kurās nevar. Nu, piemēram, prostitūcija un striptīzklubi). Kvotas gadā - 40. Maksā 150CAD + 100CAD darba atļaujas formēšanu.
- YOUNG PROFESSIONALS (šī ir Raivim) - šī principā ir kā sponsorēšanas vīza. Var saņem, ja tev ir darba piedāvājums no Kanādas darba devēja. Process nedaudz sarežģītāks tieši darba devējam, jo viņam arī ir jāizveido savs konts šajā IEC programmā un jāpierāda, ka tu esi tas cilvēks, kuru viņiem vajag pie sevis un, ka Kanādā tādu cilvēku trūkst. Vīza paredz, ka visu darbības laiku strādāsi tikai pie šī konkrētā uzņēmuma, kas tevi “sponsorēja”. Kvotas gadā - 8. Maksā 150CAD, un darba devējam jāmaksā 230CAD.
- INTERNATIONAL CO-OP - principā prakses vīza. Jābūt studentam un jāatrod prakses uzņēmums Kanādā. Kvotas gadā - 2. Maksā 150CAD.
*Visas trīs vīzas Latvijas pilsoņiem ir derīgas uz gadu no iebraukšanas brīža.
Jau sākotnēji tēmējām tikai uz Working Holiday [WH] vīzu, jo pārējās bija pārāk specifiskas, un nelikās, ka varam kvalificēties. WH vīzai nekādu ierobežojumu nav. Jau tolaik Latvijai bija 40 kvotas jeb Kanāda izsniedz 40 darba vīzas gadā Latvijas pilsoņiem. Kanāda un citas valstis imigrantus uzņem dažādi - katram savas kvotas un savi nosacījumi.
Atkāpei: Tālajā 2009. gadā latviešiem kvotas bija tik daudz, ka visas netika piepildītas, un visi, kuri pieteicās, tās ieguva un varēja laisties tālajās zilajās. 2012. gads bija kaut kāds lūzuma gads Kanāda - Latvija attiecībās, vai arī Kanādai imigrantu skaits kļuva par smagu kopumā. Īsti nezinu to situāciju. Vispieprasītākajai - WH, Latvijas pilsoņiem no 120 vīzām tagad tikai 40. Bet interese doties uz Kanādu pieaug gadu no gada, pagājušo gadu pieteikušo skaits četras reizes pārsniedza kvotu skaitu. Un kā jau ierasts vairākās jomās, Latvijai no Baltijas valstīm kvotu skaits ir vismazākais. Atkal nezināšu teikt, kāpēc…
Ilgais ceļš līdz Kanādai…
Tātad pirmais solis tika sperts 2014. gadā. Tajā pat laikā, kad pieteicāmies Kanādai, paralēli pieteicāmies arī Jaunzēlandes WH (tur ideja tā pati). Domājām, kur papīri ātrāk nokārtosies, turp arī dosimies. Tajā gadā Kanādas WH vīzu piešķiršanas princips bija sekojošs: kurš pirmais piesakās, tam pirmajam tiek izsūtīts ielūgums turpināt pieteikšanās procesu - ārsta izziņas, kriminālās (ne)sodāmības sertifikāts, CV u.c. papīru lietas. Mēs pēc pieteikšanās bijām kaut kādā 80-tajā vietā, līdz ar to, lai iegūtu vīzu, bija jācer, ka pirmie 40 netiks pie vīzas kaut kādu iemeslu dēļ. Savukārt tajā laikā Jaunzēlande vēl nebija tik populārs galamērķis, un sagadījās, ka pieteicāmies uz vēl pagājušā gada vīzām, jo kvotas nebija izņemtas (uz Jaunzēlandi latviešiem ir 100 vīzas gadā). Kopš pieteikšanās brīža līdz vīzas apstiprinājumam pagāja vien 2 nedēļas, un tā mēs aizbraucām uz Jaunzēlandi, kas bija mūsu otrais variants. Par to savukārt ir visvairāk bloga ierakstu…
Pārsteidzošākais, ka ielūgumu kārtot visus papīrus Kanādai arī sagaidījām - vienīgā problēma: 8 mēnešus pēc pieteikšanās datuma (jā, Kanādā viss notiek lēnām), kad bijām jau Jaunzēlandē un strādājām savā pirmajā darbiņā (un tik ātri prom vairs netaisījāmies). Vīzas pieteikums mums tika anulēts, jo tajā brīdī vairs neatbildām visiem nosacījumiem, proti, jāatrodas Latvijā. Bet nu pieteicāmies nākamajam raundam, kad Jaunzēlandes vīza tuvojās izskaņai. Pieprasījums pēc Kanādas WH ar katru nākamo gadu auga...
Klāt bija 2017. gads, un ar 4-to reizi tikām pie vīzām. Pa šo laiku pieteikšanās nosacījumi, kārtība, sistēma arī nedaudz pamainījusies.
Līdz 2015. gadam pārim (laulāti vai tikai ilgstošās attiecībās esoši) piesakoties, ja viens saņem vīzu, otram piešķir automātiski, taču šis princips vairs nav spēkā, un katram jāsaņem sava vīza, kas, manuprāt, ir absurds.
Kā arī ar 2016. gadu vairs nedarbojas princips - pirmais piesakās, pirmais saņem ielūgumu uz nākamo kārtu. Visi pieteikušies ir vienā katlā, un darbojas random izloze (nu ziniet - kā loterijā), kad tiek izsūtīti ielūgumi turpināt procesu.
Lieta, kas nav mainījusies - latviešiem jāveic plaušu rentgens (tuberkulozes pārbaudei), kura slēdzienu nozīmētais ārsts aizsūta Kanādai. Vēl arvien tiekam pieskaitīti tuberkulozes riska zonā.
Lai pie vīzas vispār tiktu, jāizveido bezmaksas konts online. Pieteikšanās datumi katru gadu mainās. Tiem sekot līdzi var te!
Izmanto iespēju redzēt pasauli!
